Dzejolis : Dzejoļi par skolotāju

Search

Dzejolis : Dzejoļi par skolotāju

Ja dzīvei man arī vai visu reiz atņemt patiktu, mans Dievs – mans darbs, kam es ticu, - mans darbs man atliktu.
/Dzejolis : /


Vienreiz gadā diena tāda Ko par vārdenīti sauc, Draugi sveic un radi sveic, Uzslavas tev skaistas teic!
/Dzejolis : Apsveikumi vārda dienā/


Neapmierinātība ar sevi ir saprātīgas dzīves nepieciešams noteikums. Tikai šī neapmierinātība mudina pilnveidot sevi.

/Dzejolis : Izaugsme/


Zināšanas nevajag piestiprināt dvēselei, tām tajā jāiemiesojas; dvēseli tajās vajag ne tikai apmērcēt, nepieciešams, lai tā viscaur iekrāsotos.
/Dzejolis : Izziņa un saprāts/


Vieglāk no veca vīra ir uzzināt, kad viņš mirs, nekā no
sievietes, kad viņa dzimusi.

/Dzejolis : /


Nekas tā nespēj mierināt kā labais rums un liesmojoša ticība. /Džordžs Gordons Bairons/
/Dzejolis : Atziņas/


Bieži netaisns ir tas, kurš kaut ko nedara, un ne tikai tas, kurš kaut ko dara.
/Dzejolis : Bezdarbība/


Vai melnu mākoni kāds saulei pāri cēlis? Vai krusa, asnus nocirtusi, blāv? Vai pērkons nogāzies un bērza stumburu šķēlis? Kāpēc tavs draugu pulks tik kluss un bēdīgs stāv? Kāds pārpratums? Un neparasta steiga! Vēl tik daudz rītausmās tev jāieskatās bij! Es zilu dziesmu lieku tev uz krūtīm, Lai zemes gaisma līdzi zemē iet. Cik smagi ziedi! Cik tos nolikt grūti! Vēl tikai dienasvids. Bet saule riet.
/Dzejolis : Atvadvārdi/


Kritušās lapas Tā slauku, it kā meklētu Pats sevi. /Hirai Sjobins/
/Dzejolis : Haikas/


Sēd kā uz adatām.
/Dzejolis : Uztraukums/


Izteicienu grāmatas... ne tikai neapspiež prāta darbības
patstāvību, bet, tieši otrādi, to izraisa.

/Dzejolis : /


Zaglis savu ģimeni bagātu nedara, bet svešai postu nodara.

/Dzejolis : Zādzība/


Kad dzīve projām iet, tad viņas daiļums Tik brīnumains, tik neatgriežamams šķiet, Ka tu pat sāpēs nespēj aizklāt vaigu, Ka tu pat šausmās nesper novērsties.
/Dzejolis : /


Neapdomīgi izrāvušos vārdu ir tik pat grūti noķert, kā izmestu akmeni.
/Dzejolis : Vārdi/


Man nav vajadzīgi līdzstrādnieki, kuri spējīgi vienīgi piemirst. Es vēlos, lai katrs man pateiktu patiesību acīs, - pat ja par to tiktu atlaists.

/Dzejolis : Priekšnieks / padotais/


Vaļsirdīgam viegli būt, ja neesi nolēmis teikt visu
patiesību.

/Dzejolis : Vaļsirdība/


Pasmejieties par sevi - nebaidieties, paškritika ir tikpat nepieciešama, cik mazgāšanās.
/Dzejolis : Paškritika/


Teorētiski nepastāv atšķirība starp teoriju un praksi, bet praksē tāda ir.
/Dzejolis : Mērfija likumi/


Gods nav ar zeltu pērkams.
/Dzejolis : Gods/


Cildenuma būtība - spēja bez skaudības noraudzīties, kā
citi gūst panākumus, pēc kuriem tu pats tiecies.

/Dzejolis : Skaudība/


Demokrātijā valda vairākums, bet mazākums visu laiku norāda, uz kuru pusi griezt stūri.
/Dzejolis : Dažādi prātojumi/


..vienkāršas sirdis slēpj savas bēdas un labprāt nenes tās pie tiesas galda.
/Dzejolis : /


Feminisms biedē tāpēc, ka cilvēks visvairāk baidās no brīvības un nezina, ko ar to pasākt.
/Dzejolis : Sieviešu atziņas un asprātības/


Aiz muguras jaunības trakums, Vēl tālu vecuma miers Bet vidū tie trakākie gadi, Kā kaklā iesprūdis siers... Un vidū tie aplamie gadi, Kad vieglums sāk sirdi spiest, Kad gribas par kādu rūpēties, Kad gribas par kādu ciest.. /A.Skalbe/
/Dzejolis : Apsveikumi dzimšanas dienā/


Ar vilku neecēsi, ar lāci nearsi.
/Dzejolis : Derīgums/


Vīriešu augstākais tikums...prasme glabāt noslēpumu.

/Dzejolis : Noslēpumi/


Domātājs virzas uz priekšu tikai tādā gadījumā, ja viņš
nesteidzas ar secinājumiem pat tad, ja viņam tie šķiet
acīmredzami.

/Dzejolis : Domāšana/


Žogs nenogarantē drošību. Uzticība garantē.
/Dzejolis : Citāti par dzīvi/


Grūti ir cīnīties ar savu sirdi, bet saprātīgs cilvēks spēj to pieveikt.
/Dzejolis : Saprāts/


Meliem īsas kājas.

/Dzejolis : Meli/


Dzejolis

Dzejolis