Dzejolis : Dzejoļi par skolotāju

Search

Dzejolis : Dzejoļi par skolotāju

Nedari citiem to, ko negribi, lai citi darītu tev. Jums
var būt dažādas gaumes.

/Dzejolis : Gaume/


Kas žēlojas par kāda nāvi, tas žēlojas par to, ka viņš bijis cilvēks. Visus saista kopīgs apstāklis: kam gadījies piedzimt, tam lemts nomirt. Laika sprīdis mums ir atšķirīgs, iznākums - viens.
/Dzejolis : Mierinājums/


No likteņa nolemtā pat dievs neizbēgs.

/Dzejolis : Liktenis/


Ko tu bīsties grēku dēļ: ellē vietas diezgan!
/Dzejolis : Elle/


Tie, kas kopš dzimšanas ir bailīgi, ne tikai neveic lielus
darbus, bet arī sēj nedrošību savos biedros.

/Dzejolis : /


Pret tēvzemi cīnoties par varoni nekļūt.
/Dzejolis : Varonība/


Darbīgas dzīves katra minūte pielīdzināma gūtai uzvarai.

/Dzejolis : Darbs/


Vairākums cilvēku dzīvo kā plānprātīgie un mirst kā muļķi.

/Dzejolis : Cilvēks/


Humanitāte ir tikai ieradums, civilizācijas radītais. Tā
var arī pilnīgi izzust.

/Dzejolis : Humanitāte/


Pesimists redz grūtības pie katras iespējas. Optimists katrās grūtībās redz iespējas.
/Dzejolis : Vispārīgi citāti/


Kas vēlas valdīt mierīgi, lai sargā sevi nevis ar šķēpiem, bet apkārtējo mīlestību.
/Dzejolis : Valdnieks/


Kājāmgājējs par jātnieku vienmēr zobojas.
/Dzejolis : Adigiešu sakāmvārdi/


Vairāk mušu noslīkst medū nevis etiķī.
/Dzejolis : Glaimi/


viens jau uz sava šķēpa cūkgaļas šašliku spraudis citam uz vairoga artā palēnām briest rudzu graudi eju un apkārt ar kaudzi guļ mūsu karadraudze lūk šis firmīgo kreklu reiz pret bruņukreklu mijis šitais žmeks trompeti rokā – mūsu taurētājs bijis laiki kā zināms mainās paveros laicīgās ainās ko nu tu bāleliņ skumsti uzaustošs jauneklis taujā tāda ir kauja par skunsti vienreiz ir jākrīt šai kaujā katra visasākā bulta pārtop reiz laulības gultā nē tomēr dažus it brangus stāvus redz vēzējam āvas vienīgi karalaukā viņi reiz sagaidīs nāvi nevis izšķīdīs garā šajā mūžīgā karā
/Dzejolis : Dzeja/


Mūsu tautasdziesmas pazīst bijību pret to, kas ir augstāks nekā pats cilvēks, bijību pret labo arāju, bāriņu aizstāvi, sirdsskaidrības sargātāju - balto Dieviņu, tāpat - pret likteņa licēju Laimu, pret Sauli, kuras mīļums salīdzināms vienīgi ar mātes mīļumu. Senais latvietis, paēdis, padzēris, neaizmirst Dievam godu dot.

/Dzejolis : Latvieši/


Pieredzējis velns labāks nekā nepieredzējis eņģelis.

/Dzejolis : Pieredze/


Izsmalcinātas manieres ne vienmēr liecina par taisnīgumu, labsirdību, iecietību un pateicību, bet tās vismaz rada šo īpašību šķietamību, un cilvēks ārēji liekas tāds, kādam tam vajadzētu būt pēc savas būtības.
/Dzejolis : Manieres/


Ir labi, ja nav netikumu, bet slikti, ja nav kārdinājumu.

/Dzejolis : Kārdinājums/


Guļot sapnis beidzas, kad tu pamosties, dzīvē sapnis beidzas, kad tu sāc saprast kas ir patiesība.
/Dzejolis : /


Nepaļaujies uz karstasinīgu draugu, pat tad, ja viņš pēc dabas ir labsirdīgs cilvēks.
/Dzejolis : Karstasinība/


Ne vienmēr alga pēc nopelniem.

/Dzejolis : Nopelni/


Tie mazie sīkie velniņi Kas ellē dzied tik priecīgi Lai naktī tevi modina Un no manis mīļi sveicina!!!!!!!!!!
/Dzejolis : Apsveikumi dzimšanas dienā/


Tas pats sakāms par visiem trūkumiem: tie jānovērš, nevis jādod pamācības, kas nav izpildāmas, kamēr saglabājas trūkumi. Ja neizdzīsi nepareizos priekšstatus, ar kādiem sirgstam, skopulis neuzklausīs, kā izmantojama nauda, nedz mazdūšīgais - kā nicināt briesmas. Jāpanāk, lai cilvēks zina, ka nauda nav ne labums, ne ļaunums, jāparāda, cik nelaimīgi ir bagātnieki, jāpanāk, lai zina, ka tas, kas mūs visus biedē, nav tik briesmīgs, ka neviens nejūt ilgi sāpes, nedz vairākkārt mirst. Nāvē, kuru paciest ir dabas likums, ietverts arī liels mierinājums - tā ne pie viena nenāk otrreiz.
/Dzejolis : Pietiekami dzīvot/


Ja vajadzība ir izgudrojumu māte, tad darbs, jādomā, mācīšanās tēvs.
/Dzejolis : 100 pozitīvas atziņas/


Baudām nodoties drīkst tikai tad, kad darbi nobeigti, bet ne ātrāk.
/Dzejolis : Bauda/


Tur, kur nevar vairs mīlēt, tur vajag paiet garām.
/Dzejolis : Vienaldzība/


Cilvēks bez izpratnes - cilvēks bez prāta. To, kuram nav
prāta, citi apmāna, padara aklu, ekspluatē. Tikai tas,
kurš domā, ir brīvs un patstāvīgs.

/Dzejolis : Domāšana/


Patiesi tikumīgs cilvēks ir tikai tad, kad viņš seko savai
sirdsbalsij palīdzēt jebkurai dzīvai būtnei, kurai viņš
spēj palīdzēt, un atturas no tā, lai nodarītu dzīvajam
ļaunumu.

/Dzejolis : Tikumība/


Sieviete, kuru visi uzskata par vēsu, vienkārši vēl nav
sastapusi cilvēku, kas viņā būtu atmodinājis mīlestību.

/Dzejolis : /


Mūs ne visai apmierina mūsu draugi, ja viņi novērtējot
labo mūsos, atļaujas ievērot arī mūsu trūkumus.

/Dzejolis : Draudzība/


Dzejolis

Dzejolis