Dzejolis : Dzejoļi par skolotāju

Search

Dzejolis : Dzejoļi par skolotāju

Brīnums ir ticības mīļākais bērns.
/Dzejolis : Vienmēr ticēt/


Kur tu gribētu atrasties pēc pieciem gadiem? Ko šobrīd dari, lai tur nokļūtu?
/Dzejolis : /


Pakalpojumus ir jāvērtē nevis pēc tā labuma, ko guvuši to
saņēmēji, bet gan pēc tiem upuriem, ko nesuši to
sniedzēji.

/Dzejolis : Pakalpojumi/


Vajag būt pacietīgam, lai valdītu pār sevi un citiem.

/Dzejolis : Pacietība/


Lai bēdas top priekos! Lai asaras top smaidos! Lai sliktās domas tevi neskar! Lai domas ko vien vēlies tevī aust! Un lai dzīve tevi lutina, Ar visu ko vien vēlējies! Dzīvē vēlas lai tu saproti, To ka viss ko vēlas piepildās!
/Dzejolis : /


Padari pats sevi laimīgu. Un tu to darīsi, ja sapratīsi, ka labs ir tas, kam klāt ir tikums, bet, kas saistīts ar ļaunprātībām, tas ir kaunpilns.
/Dzejolis : Tiekšanās pēc tikumiskā pilnvērtības/


Galvenais kapitālisma trūkums ir nevienmērīga labumu sadale, galvenā sociālisma priekšrocība - vienmērīga ierobežojumu sadale.

/Dzejolis : Politika/


Kristīgā ticība - kā es to saprotu - ir patvērums, kad piemeklējusi vislielākā nelaime.
/Dzejolis : Ticība/


Mums visiem pietiek spēka pārciest cita nelaimes.

/Dzejolis : Spēks/


Neuzticies nevienai Ievas meitai!
/Dzejolis : /


Katra cīņa dod uzvaru tikai tad, kad nepaļaujas uz
draugiem, bet cīņu vada pats.

/Dzejolis : Cīņa/


Labais un tikumiskais ir viens un tas pats. Bet labais ir
tikai tāds, kas ir labs arī citiem.

/Dzejolis : Labais/


Dzimtenē katrs krūmiņš dod naktsmājas.

/Dzejolis : /


Labāk būt vecai nekā mirušai.
/Dzejolis : Vecums/


Kas neattiecas pret spēli nopietni, to bojā.

/Dzejolis : Spēle/


Nakts ābeles ar katru ziedu gaida rīt- ausumu – gaida rītausmu ar saviem ziediem, kas vēl nav atvērušies. Nakts ir bagāta, pilna smaržu, aizmigušu jēru un puķu, kam vēl nav krāsas.
/Dzejolis : /


Pieklājība – tā ir laba organizēta vienaldzība.
/Dzejolis : Dažādi izteicieni/


Pilnīgā harmonijā cilvēks var atrasties nevis ar draugu,
nevis ar iemīļoto, bet tikai pats ar sevi, jo
individualitāšu un noskaņu dažādība ik reizes rada kādu,
pat vissīkāko, disonansi.

/Dzejolis : Harmonija/


Veiksme mīl stipros.
/Dzejolis : Aksiomas/


Muļķiem vienmēr ir vairāk principu.

/Dzejolis : Principi/


Ideāla vērtībai nav nekāda sakara ar šo ideālu aizstāvošā cilvēka godīgumu.
/Dzejolis : Oskars Vailds/


Laiks - savu tapšanu vērojoša mūžība.
/Dzejolis : Mūžība/


Nav ieteicams ticēt hipotēzei, kad nav pietiekama pamata to uzskatīt par pareizu.
/Dzejolis : Hipotēze/


Kad gribi kļūt gudrs; mācies no gudriem, kad jautrs, mācies no muļķiem.
/Dzejolis : Mācīšanās/


Es nedomāju gan, ka lielu laimi cilvēks piedzīvo tikai vienu reizi un vairāk nekad. Jo tā ir katrā no jums un pienāk tikpat noteikti kā nāve.

/Dzejolis : Laime/


Daba nepazīst apstājas, tā soda katru bezdarbību.

/Dzejolis : Daba/


Taisno lūpas pauž dziedinātājas atziņas, bet bezdievīgo
mutes vārdi stāsta aplamības.

/Dzejolis : Vārdi/


Labs tas darbiņš, kas padarīts; labs tas kumoss, kas pataupīts.
/Dzejolis : Darbs/


Ja viens - pasmejas par sevi, ja divi - cits par citu, ja trīs - par kādu citu.
/Dzejolis : Osetīnu sakāmvārdi/


Ja iztirzāsim mums zināmās nelaimes, tad nonāksim pie secinājuma, ka tās nosacīti var iedalīt trīs kategorijās. Tās ir, pirmkārt, tās nelaimes, kas saistās ar mūsu fizisko eksistenci kā nāve, sāpes ... . Nosauksim tās par fiziskām nelaimēm. Otrkārt, kā atsevišķu kategoriju mēs varam klasificēt tās nelaimes, kas rodas mūsu rakstura trūkumu vai noslieču rezultātā , piemērām, tumsonība, gļēvums vai pārmērība kaislībās. Nosauksim tās par rakstura nelaimēm. Trešās tās, kas rodas no atsevišķa indivīda vai to grupas varas pār citiem cilvēkiem, šeit uzskaitāma ne tikai neslēpta tirānija, bet arī jebkura iejaukšanās brīvas attīstības procesā ... . Tās var nosaukt par varas nelaimēm. Atsevišķu sociālu sistēmu var izvērtēt pēc tā, kā tā attiecas pret katru šo nelaimju grupu.
/Dzejolis : Nelaimes/


Dzejolis

Dzejolis